Pirms divdesmit gadiem profesionāļi pēc sezonas divus mēnešus netrenējās, tad viegli patrenējās ziemā, un tad sacensībās atguva formu. Tagad sportisti ņem brīvas tikai divas nedēļas, līdz pirmajām sacensībām februārī nobraukuši treniņos vismaz 12000 kilometru. Lēnie garie treniņi vairs nav populāri. Mūsdienās pat garie izturības treniņi tiek braukti tikai 25 sitienus zem anaerobā sliekšņa."

-- Massimo Testa, 
profesionālo komandu 7-11, Motorola un Mapei ārsts

Šie M. Testas novērojumi izceļ trīs svarīgus aspektus, kas ir svarīgi ne tikai profesionāļiem, bet arī mums, amatieriem- regularitāte un intensitāte.

• Nevajag ņemt garu ziemas pārtraukumu. Divas līdz četras nedēļas ir pietiekami;
• Jābrauc normālā tempā, ne pārāk lēni, ja vien tas nav atjaunošanās treniņš;
• Nav jābaidās no augstākas slodzes anaerobā sliekšņa tuvumā, pat ziemā.

Kas tad īsti ir bāzes treniņi? Bāzes treniņi nozīmē daudz, daudz zemā intensitātē veiktus kilometrus, lai sagatavotos intensīvākiem treniņiem pirms sacensību sezonas, kā arī pašai sacensību sezonai. Vecā skola uzskata, ka ziemā nepieciešams veikt daudz bāzes kilometru, lai atjaunotu izturību. Tāpat pastāv uzskats, ka bez bāzes uzsākot intensīvus treniņus, ir augstāks muskuļu savainošanas risks.

Pēdējais apgalvojums ir absolūti patiess iesācējiem- velosportā tiešām nepieciešams laiks iekļūšanai apritē, bāzes jeb pamata izturības attīstīšanai, un tas ilgst vairāk kā vienu sezonu. Savukārt pieredzējušiem sportistiem bāze jau ir krāta daudzus gadus. Treniņos, it īpaši izturībā, ieguldītais darbs ļoti labi tiek parnests no sezonas uz sezonu, un diez vai pāris mēnešu laikā ir iespējams pazaudēt gadu gaitā uzkrāto treniņu bāzi. Kā nekā izturības sporta veidos labākos rezultātus sportisti uzrāda vecumā pēc 30. Augstas formas sasniegšanai nepieciešams daudzu gadu darbs. Attiecīgi pieredzējušajiem sportistiem bāzes treniņos nav jāpavada tik daudz laika. 

Braucot tikai garos, lēnos treniņus tiks attīstīta lieliska izturība, taču pazudīs aerobās (sliekšņa) un anarobās (VO2Max) spējas. Bez tām būs grūti ilgstoši braukt uz robežas un nenogurt, viegli pārvarēt īsus, stāvus kāpumus, veikt izrāvienus un finiša sprintus.

Atšķirībā no izturības, šīs īpašībās ir grūtāk iegūt (jāveic fiziski smagāki treniņi nekā garā vizināšanās) un daudz vieglāk pazaudēt (pāris mēnešus tās netrenējot). Tiklīdz iegūta, izturība vasarā viegli saglabājama ar 1-2 garajiem treniņiem vai sacensībām nedēļā. Savukārt ziemā nenāktu par sliktu atstāt vienu augstas intensitātes treniņu aerobo un anaerobo īpašību vismaz daļējai uzturēšanai. Top formu noturēt praktiski nav iespējams, taču nevajag arī ļaut tai pilnībā izgaist. Treniņos esot regularitātei, daudzveidībai un motivācijai, rezultāti nekur neizpaliks.