Šī raksta saturs ir nedaudz zinātnisks, taču superkompensācijas tēma ir aktuāla, jo tā ir visu treniņu pamatu pamats. To izprotot, iespējams neizlaidīsiet treniņu, vai arī nepārstrādāsieties, kad nevajag. Tajā pat laikā statistika liecina, ka šis ir viens no vismazāk lasītajiem rakstiem manā lapā.

Superkompensācija ir īpatnēja, sportam ļoti būtiska atjaunošanās procesu izpausme. Bez tās sporta treniņš līdzinātos mācību procesam un sacensībās rezultātu uz fizisko īpašību pilnveidošanas bāzes nevarētu paaugstināt.

Lasīt tālāk ...

Vienkārši nav labākas sajūtas kā sajust siltas saules starus braucot ar velo, kad Tu zini, ka mājās šobrīd temperatūra mīnusos. 

Ziemas vai pavasara treniņnometnes ir svarīgs sezonas pamats gan profesionāliem, gan amatieru riteņbraucējiem. Tā ir iespēja netraucēti pievērsties riteņbraukšanai pirms sezonas sākuma. Nav pat tik ļoti svarīgi, vai nometne ir trīs dienu garumā, nedēļa, vai divas nedēļas.

Lasīt tālāk ...

Vai taisnība, ka vakarā apēstas trīs porcijas spageti, bet brokastīs notiesāts putras katls ļauj sacensību rezultātu uzlabo ja ne pieckārtīgi, tad vismaz trīskārtīgi, rada milzīgu enerģijas pieplūdumu un pie veiksmes vieta uz goda pjedestāla ir garantēta? Patiesībā nē – neko citu kā lieko svaru šādi dabūt nevar. Mērenība ir tikums it visā, un, ja runā par uzturu pirms sacensībām (un arī treniņiem), tad tā ir vistīrākā patiesība. Kārtīgu brokastu efektivitāte dažas stundas pirms starta ir kļūdains mīts.

Lasīt tālāk ...

Sporta kustību pamatā ir muskuļu darbība. Lai muskulis darbotos, tam nepieciešama enerģija, kas organismā uzkrāta ķīmisku savienojumu veidā. Šiem savienojumiem šķeļoties, enerģija atbrīvojas, un tā var pārvērsties mehāniskā enerģijā – kustībā. Tēma pirmajā tuvinājumā ir visai garlaicīga, un lasāma tikai tiem, kas vēlas izprast treniņu teorijas pamatus. Izprotot kā trenēt enerģētiskās sistēmas, jākļūst skaidrākam kā veidot treniņus konkrētām distancēm.

Lasīt tālāk ...

Lielākā daļa sportistu kļūdu uztura ziņā rodas vispārpieņemtu ieradumu dēļ, ko ieteikuši draugi vai paziņas. "Tā dara visi" vai "acīmredzot tā jābūt". Šeit atrodamā informācija var likties netipiska vai pretrunā pieņemtajai praksei, taču tā ir saskaņā ar cilvēka fizioloģiju un uztura zinātni. Lai arī dažas no šīm kļūdām šķiet elementāras, tomēr pārsteidzoši daudz sportistu tās joprojām turpina pieļaut dienu no dienas.

Lasīt tālāk ...

Ikvienam velo sportistam amatierim reiz pienāk brīdis, kad ir skaidrs – trenēties tā, kā līdz šim vairs nav efektīvi, bet, kā to darīt turpmāk - padoma īsti nav. Kāda tad ir labākā treniņu metode, kad, cik daudz un ar kādu intensitāti braukt – tie nav tik vienkārši jautājumi, lai tikai ar pāris atslēgvārdu ierakstīšanu interneta plašumos varētu atrast pareizo un piemērotāko atbildi.

Bieži vien sportisti, kas trenējas “uz savu galvu”, pieļauj tipisku un ļoti būtisku kļūdu – pieturas pie principa: braukt ātrāk, vairāk, spēcīgāk, lai gan šī metode nebūt nesniedz labākos rezultātus.

Lasīt tālāk ...

Treniņu slodzes sadalījums sacensību nedēļā ir ļoti būtisks – par daudz, un būs nogurums, par maz – nebūs asuma distancē. Uzreiz jāpiebilst, ka šī raksta nedēļas plānojums noderēs tikai tad, ja pirms tam ievērots treniņu grafiks ar regulāriem treniņiem, kā arī gaidāmās sacensības ir svētdienā, nevis sestdienā.  Ja treniņi bijuši maz, tad lietderīgāk būtu trenēties pēc iespējas ilgāk (tuvāk sacensībām) un ņemt atslodzi tikai 1-2 dienas.

Lasīt tālāk ...

Klāt ir pirmā sacensību nedēļa, un aktuāls kļūst jautājums, kāda tad pareizi iesildīties pirms starta? Iesildīšanās pozitīvi ietekmē sacensību rezultātu, kā arī organisma sagatavošana slodzēm samazina risku iegūt traumas.

Pirmkārt, pēc iesildīšanās samazinās pienskābes veidošanās ātrums muskuļos, līdz ar to startā organisms mazāk izmantos anaerobās reakcijas. Palielinās sirds un plaušu darba spējas. Otrkārt, iesildīšanās palīdz uzlabot kustību koordināciju, līdz ar to startā netiek izmantots tik daudz enerģijas, un iesildīšanās palīdz psiholoģiski noskaņoties startam. Treškārt, jāatzīmē, ka iesildīšanās paaugstina ķermeņa temperatūru un ir pierādīts, ka par katru grādu, par ko palielinās ķermeņa temperatūra, organisma saržotās enerģijas apjoms palielinās par 13%.

Lasīt tālāk ...

Aizvadot gada pēdējo SEB MTB maratona posmu, lielākajai daļai sezona noslēdzas. Sezona cauri, taču tas nenozīmē, ka var gulēt uz lauriem un audzēt vēderu, pamatus nākamās vasaras veiksmēm jāsāk likt jau tagad.

Pirmkārt, nepieciešams atpūsties – ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski, tāpēc pulsometru (un reizēm velosipēdu) uz kādu laiku noliekam malā. Otrkārt, lai arī tagad būs atslodzes periods, jāturpina kustēties un darboties, vai tās būtu pastaigas, skriešana, peldēšana vai sporta spēles. Ķermenim ir vienalga, kādā veidā jūs to uzturat formā.

Lasīt tālāk ...

Visiem, kas lasa šo rakstu, patīk braukt ar velosipēdu. Kāds brauc savam priekam, cits veselībai, un daļa labākiem rezultātiem sacensībās. Būtībā lielākā un vienīgā atšķirība starp sportistiem (un te nav nozīmes SEBa starta koridoriem) un amatieriem ir veids, kādā viņi brauc – otrie praktiski vienmēr visus braucienus veic ar vienu un to pašu viņiem komfortablo vidējo ātrumu. Tas nav nekas slikts, taču, ja ir vēlme braukt mazliet ātrāk vai tālāk, tad nepieciešams braucienus (treniņus) dažādot. Šajā rakstā kā to izdarīt, un kādas īpašības būtu jātrenē.

Lasīt tālāk ...

Spēka treniņu lietderību svaru zālē viegli pamatot. Vairāk spēka griežot piedāļus nozīmē lielāku jaudu, bet lielāka jauda garantē mazāku laiku distancē. Tas, ja pedāļu griešanas ātrums paliek nemainīgs. Pavisam vienkārši.

Papildus spēcīgām kājām trenēta ķermeņa augšdaļa uzlabo velo vadīšanu tehniskās trasēs, kas vislabāk izjūtams, raujot stūri augšup pāri šķēršļiem. Spēcīgi un elastīgi muskuļi ievērojami samazina risku grūt traumas – vai tas būtu kritienos vai treniņu slodzes dēļ.

Nedaudz pameklējot internetā vai apjautājoties treneriem, var atrast daudzas un dažādas spēka treniņu programmas, taču lielākajai daļai no tām ir divas problēmas.

Lasīt tālāk ...

Velo treniņi telpās ir lieta, ko daudziem grūti izturēt. Man pašam riteņbraukšanas prieks neizpaužas treniņos vien. Tā ir arī būšana dabā, jaunu ceļu un maršrutu atklāšana, mainīgas ainavas vērošana, arī ātruma baudīšana. Mīšanās uz velotrenažiera ziemā ir garlaicības kalngals, ko pat laba filma ne vienmēr spēj glābt. Labāk tad braucu ārā– lai arī mazos mīnusos un pa sniegu, nekā lēni mirstu telpās.

Dzīvojot mūsu klimatā, kur ziemas ir aukstas, dienas ir īsas un ziemas braukšanas apstākļi bīstami, ne vienmēr var braukt ārā. Līdz ar to braukšana uz velotrenažiera, iespējams, ir vienīgā iespēja sagatavoties sezonas sākumam. Izvēloties pareizo pieeju, tas nav nemaz tik neciešami grūti.

Lasīt tālāk ...

Es braucu ar velo, nodarbojos ar velo orientēšanos Latvijas izlases līmenī. Vēl lasu lekcijas RTU un rakstu treniņu plānus. 

Plašāk par mani

Tu esi nokļuvis īstajā vietā! Treniņu plāns ļaus Tev izmantot laiku efektīvi, kļūt ātrākam un apsteigt svarīgākos konkurentus. Kad sāksim?  

Aptaujas anketa