Ar nelielu satraukumu vai paspēsim, bet Picture Happy MTB komanda ir pieteikta Beskidy MTB Trophy! Pēc 9 gadu pārtraukuma atgriezīšos Polijas daudzdienās. Esmu pārliecināts, ka tas būs foršs pasākums, jo man patīk gan braukt kalnos augšup, gan lidot lejup. Treniņos esmu nolēmis pievērst papildus vērību braukšanas iemaņām, lai braukšana Polijā būtu ne tikai droša, bet arī ātra. Atsvaidzinātās iemaņas noderēs arī Latvijā un citur pasaulē.

Pieteikts Beskidiem

Šogad pēc ilgāka laika pārtraukuma atkal braukšu MTB daudzdienas Polijā. Komanda mani pieteikusi Beskidy MTB Trophy "Mega" distancē. Eiropas apceļošana velo sacensībās sākās ļoti, ļoti sen. Vispirms aizbraucu ar Rotos DH puišiem pabraukāties uz Les Gets un Morzine Francijas Alpos. Āķis bija lūpā, un pēc atgriešanās nopietnāk pievērsos riteņbraukšanai. Pirms tam piedalījos piedzīvojumu sacīkstēs un vizinājos. Gadu pēc Les Gets kā pirmie Latvijas sportisti kopā ar Leldi (Ardavu) nobraucām Bike TransAlp Challenge. Tas bija 2005. gads. Distance 8 dienu garumā veda no Minhenes līdz Venēcijai. Nākamajā gadā sekoja Bike Challenge 7-dienas Polijas un Čehijas pierobežā. 2007. gadā braucām loģistikas ziņā vienkāršāko MTB Trophy- tikai 4 posmi, visi ar startu un finišu vienā un tajā pat vietā. Tajā laikā draugu kompānijā nebūt nebiju pats stiprākais, un tikai pamazām sasniedzu līmeni kādā esmu šobrīd. Labi atceros, ka pirmajā Beskidu dienā pārspēju Kasparu (forumos pazīstams kā KKTK). Tas nekas, ka viņš todien cīnījās vairāk ar bezkameru risinājumiem nekā ar trasi. Fakts paliek fakts- es biju priekšā!  

Tāds es tolaik izskatījos. Braucu ar Transalp kreklu. Pirmkārt, krekli bija tik cik tie bija, Otrkārt, bija lepnums par tā krekla izcīnīšanu :)

Interesanti izskatīt vecās foto galerijas, atcerēties kādās velo formās braucām, kādu ķiveri valkāju, kāds ričuks toreiz bijis. Togad mums visai paveicās ar laika apstākļiem. Lietus, māli un dubļi bija tikai pēdējā dienā. Līdz ar to tikai viena tāda īsti dubļaina bilde (augšā). Visus nākamos gadus Beskidi katru gadu regulāri aizlija, bremžu kluči dila vienā dienā, ķēdes un kasetes bija metamas dažu dienu laikā.

Nobraucu janvāra simtiņu

Esmu ieviesis tradīciju Stravā katru mēnesi nopelnīt Granfondo nozīmīti, kas nozīmē konkrētajā mēnesī nobraukt 100-150 km vienā treniņā. Ceru, ka šogad izdosies iegūt visas 12 šī gada nozīmītes. Pagājušo gadu veiksmīgi februārī iesāku ar 130 km Barselonā, tad bija marta nometne Kiprā, kur arī simtiņš nebija problēma. Nezinu, kāpēc izkrita aprīlis, savukārt oktobrī nebija vairs īsti motivācijas. Tā nu es dabūju tikai 10 no 12 nozīmītēm.

Sestdien bija pēdējais laiks janvāra simtiņam. Ja Kiprā vajag simtiņu, tad maršruts šeit tikai viens- braukt līdz Afrodītes akmeņiem, tad pāris km kalnā, tad Pissouri lielveikalā nopirkt ābolmaizi, tad nobraukt atpakaļ līdz Afrodītes akmeņiem, atrast brīvu soliņu, apēst ābolmaizi, un mīt atlikušos 40 km mājās. Visa ekspedīcija aizņem 4.5-5 stundas, un savācas gandrīz tūkstotis augstuma metru. Varētu protams riņķot 4 km aplīti starp diviem satiksmes apļiem, ar nulles kāpumu, bet vai tas būtu interesanti? Ne taču! 

Ar nākamajiem simtiņiem varētu būtu problēmas- komandas boss jau izsūtījis man 32T zobratu, lai es varētu sākt trenēties ar MTB ričuku kalnu intervālos un nobraucienos. Nebūs iekāriena ar 32/11 mīt pa šoseju.

Paspolēju dubļus  

Ja Kiprā līst lietus, tas nenozīmē, ka diena būs sabojāta. Parasti tas nozīmē, ka pāris stundas jāuzgaida, lietus būs pārgājis, un ceļi jau sausi. Tā nu es pārlaidu lietu un uzsāku savu ierasto ceļu uz Kathikas. Kathikas kalnu lietoju, kad nepieciešama vienmērīga slodze intervālos. Jāatzīst, ka man ne visai patīk intervāli, kas veicami uz viena un tā paša ceļa gabala, augšā, lejā. Tas ir garlaiciiiiiiiigi. Tajā pat laikā tas ir pats labākais veids, kā paveikt konkrētus uzdevumus. Īsi sakot, kad 2/3 darba bija paveiktas, atlikušo trešdaļu nolēmu izpildīt brīvā režīmā uz zemes ceļiem, atrast kartē redzēto, bet dabā nebraukto nobraucienu. Atgādinu, ka naktī un no rīta bija lijis. Dubļi šeit nav dubļi Latvijā. Tas kas ir šeit ir bieza, ķepīga masa, kas līp pie riepām kilogramiem, un pēc tam gabaliem lido pa gaisu. Nav laba ideja braukt pa zemes ceļiem mazāk kā 1-2 dienas pēc lietus. Toties jautri! Īpaši forši, ja ir spēks īsus, stāvus kalniņus uzbraukt vienkārši pieceļoties kājās, un vienkārši ar spēku izgriežot 600-800 vatu jaudu. Tas nekas, ka viss ritenis aplipis balts. Tas nekas, ka nobraucienu tā arī neatradu, jo pienāca vakars. Treniņi nevar būt tikai darbs. Jābūt arī priekam. Ja nebūs prieka, ātri vien apniks, un tad pats labākais treniņu plāns kļūs nevērtīgs.