Velotreniņi

Pirmajā acumirklī šāds virsraksts var šķist dīvains – kā, vai tad nav jātrenējas vispirms? Vai tad sacensības maz drīkst uztvert kā treniņu? Ir jābrauc ar maksimālu atdevi! Es to nenoliedzu, tā arī ir, taču šajā rakstā par to, kā izmantot sezonas sākuma sacensības kā intensīvus treniņus straujākai labākas formas sasniegšanai.

Sacensības ir vislabākais treniņš sacensībām, jo... tās jau ir sacensības. Problēma tāda, ka treniņos ļoti grūti radīt sacensību apstākļus. Sacensībās tīri psiholoģiski pašatdeve būs daudz lielāka nekā treniņā. Kaut vai dalības maksa un vēl 100 km ceļā, lai nokļūtu starta vietā, liek sacensības uztvert pavisam citādi. Treniņiem rezultātus neviens nepublicē, bet sacensībās tā nav, un negribas palikt pēdējam, gribas būt priekšā draugiem un paziņām. Ja vien jums nav lieliska motivācija un lieliski treniņu biedri, tad parastā treniņā ir ļoti grūti piespiest sevi strādāt tikpat smagi, kā tas būtu sacensībās.

Ja esat nolēmis braukt pāris sacensības treniņu nolūkos, tad efektivitātei jāievēro daži svarīgi principi. Pirmkārt, jānosprauž atbilstoši (un reālistiski!) mērķi. Piemēram, startā neizlikties par daudz, nobraukt savā grupiņā līdz finišam, vai finišēt dzīvam, nevis mirušam. Otrkārt, ir pārāk daudz mainīgo apstākļu, ko nav iespējams kontrolēt, ieskaitot citu braucēju fizisko sagatavotību, tāpēc nevajag izvirzīt mērķi izcīnīt kādu konkrētu vietu. Ja pārbaudei pēc finiša uzdodot sev jautājumu – vai treniņa ziņā esmu ieguvis vairāk, nekā paliekot mājās? – atbilde ir pozitīva, tad galvenais mērķis ir sasniegts.

Sacensību izmantošana treniņam palīdz arī sagatavoties taktiskā ziņā. Jo vairāk startu, pat tikai treniņsacensību, jo skaidrākas kļūs rutīnas lietas – pēdējo pirmssacensību dienu atpūtas un treniņu balanss, ēšana pirms starta, distancē un pēc finiša, kaut vai arī līdzi ņemamo lietu saraksts, lai netiktu aizmirstas mājās tādas svarīgas lietas kā velokurpes vai ķivere.

Tajā pat laikā jāpiebilst, ka sacenības kā treniņš var būt grūts ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski, it īpaši, ja parasti sezonas gaitā tiek uzrādīti labi rezultāti. Ego var neļaut sēdēt grupā un neuzbrukt, vai, vēl ļaunāk, apzināti laist grupu projām. Svarīgi ir sev iestāstīt, ka vietām nav izšķiroša nozīme, ja vien izdosies labs treniņš – arī tad, ja galvenie konkurenti būs priekšā. Protams, viņi jau neticēs, ka vienkārši neesat vēl formā.

Pirms sākt sacensību sezonu, pat ja tikai kā treniņam, jābūt ieliktai labai bāzei (izturības treniņiem), kā arī dažiem intervālu treniņiem, citādi distancē būs grūti vai pat ļoti grūti. Startējot negatavam, muskuļi nākamajās 2-3 dienās par sevi atgādinās, bez tam viss cerētais treniņa efekts var tā arī nemaz neatnākt – vai nu pārpūle vai arī braukšana līdz finišam vienatnē. Tādā gadījumā nav starpības, vai bija sacensības, vai treniņš mājās, ietaupot laiku un naudu.

Nevajag baidīties izmantot sacensības kā treniņu. Vienkārši vajag nospraust mērķus treniņu efektam un nedomāt par vēl neizcīnītajām vietām.