Velotreniņi

Klāt ir pirmā sacensību nedēļa, nedēļas nogalē Sējā gaidāms „Sportlat” pirmais posms, un līdz ar to patlaban būtu aktuāli noskaidrot, kāda tad ir pareiza iesildīšanās pirms starta. Ir pilnīgi skaidrs, ka iesildīšanās pozitīvi ietekmē sniegumu sacensībās, kā arī organisma sagatavošana slodzēm samazina risku tikt pie traumām.

Pirmkārt, pēc iesildīšanās samazinās pienskābes veidošanās ātrums muskuļos, līdz ar to startā organisms mazāk izmantos anaerobās reakcijas. Palielinās arī sirds un plaušu darbspējas. Otrkārt, iesildīšanās palīdz uzlabot kustību koordināciju, līdz ar to startā netiek izmantots tik daudz enerģijas, un tā palīdz arī psiholoģiski noskaņoties startam. Treškārt, jāatzīmē, ka iesildīšanās paaugstina ķermeņa temperatūru un ir pierādīts, ka par katru grādu, par ko palielinās ķermeņa temperatūra, organisma saržotās enerģijas apjoms palielinās par 13%.

Iesildīšanās jāsāk pietiekami laicīgi, lai pirms starta paspētu tikt galā ar sīkām tehniskām problēmām, kas varētu atklāties iesildīšanās laikā, piemēram, ātrumu pārslēgu neliela pieregulēšana.Pašam pēdējos divus gados (abas reizes Siguldā) tieši iesildīšanās laikā ir sanācis sadurt riepu; paveicās, ka laiks kameras nomaiņai pietika un uz startu paguvu, pat divas minūtes palika rezervē. Stress šādā situācijā bija ārkārtīgi liels, nevienam nenovēlu to izbaudīt

SEB Tautas klases un „Sportlat” garuma sacensībās iesildīšanos būtu vēlams sākt 45-60 minūtes pirms starta, garākām distancēm pietiks ar mazāku laiku. Otrs faktors, kas ietekmē iesildīšanās ilgumu ir trenētības pakāpe – jo lielāka bāzes izturība, jo garāka (un kvalitatīvāk veicama) iesildīšanās. Jāņem vērā, ka arī aukstā laikā jāiesildās ilgāk, kamēr karstā – īsāku laiku.

Ideālā gadījumā vislabāk iesildīšanos beigt 5 minūtes pirms starta. Loģiski, ka pie mums ar to nepietiek, jo jāpaspēj laicīgi ieņemt starta koridors un pat labāka vieta tajā, kas nozīmē ierasties vismaz 20 minūtes iepriekš. Tas nav nekas slikts, stāvēšanu starta koridorā var izmantot, lai vēlreiz pārdomātu savu sacensību stratēģiju un rīcības plānu dažādām iespējamām situācijām. Savukārt pilnīgi noteikti nevajadzētu domāt par iespējamiem panākumiem vai izcīnīto vietu – šādas domas, visticamāk, radīs tikai negatīvu noskaņojumu vai, labākajā gadījumā, pārliecības zudumu par savām spējām.

Iesildīšanos jāpraktizē ne tikai sacensībās, bet arī treniņos, tai jānotiek tik dabiski, ka par to nav jādomā.

Ieteicamais iesildīšanās plāns

• Pirmās 10 līdz 30 minūtes – mierīga braukšana, paceļot pulsu līdz 120-130 sitieniem minūtē, šīs fāzes beigās dažas reizes periodiski palielinot pedāļu apgriezienu skaitu (kadenci) un gatavojoties nākamajai iesildīšanās daļai.
• Nākamās 5 minūtes – braucam uz kalnu, pret kuru veiksim sprintus. Pa ceļam daži strauji paātrinājumi, paceļot pulsu un intensitāti.
• 5 līdz 10 minūtes – 3-5 reizes braucam kalnā, katrā sprintā pavadot 20-30 sekundes, atpūta starp sprintiem pusotra, divas minūtes. Pirmie divi braucieni sēdus, pārējie stāvus. Katrs nākamais mēģinājums ar lielāku piepūli, nekā iepriekšējais.
• Pēdējās 5 minūtes – jādodas uz startu. Nevajag apstāties, gaidīt, papļāpāt ar draugiem. Tam vairs nav laika!