Velotreniņi

Ikvienam velosportistam, kas tiecas uz labākiem rezultātiem, pienāk brīdis, kad ir skaidrs – trenēties tā, kā līdz šim vairs nav efektīvi, bet, kā to darīt turpmāk - padoma īsti trūkst. Kāda tad ir labākā treniņu metode, kad, cik daudz un ar kādu intensitāti braukt – tie nav tik vienkārši jautājumi, lai tikai ar pāris atslēgvārdu ierakstīšanu interneta meklēšanas resursos varētu atrast pareizo un, kas galvenais- piemērotāko atbildi.

Turklāt nereti sportisti, kas trenējas “uz savu galvu”, pieļauj kādu tipisku un ļoti būtisku kļūdu – pieturas pie principa: braukt ātrāk, vairāk, spēcīgāk, lai gan šī metode nebūt nesniedz labākos rezultātus.

Pavisam vienkāršs piemērs no dzīves šeit pat Latvijā – kādā velokomandā viens sportists pagājušajā gadā treniņos nobrauca apmēram 12 tūkstošus kilometru, kamēr otrs 5000 līdz 6000 kilometrus. Varētu domāt, ka viņu rezultāti sacensībās atšķiras uz pusi, bet nē – sportists, kas treniņos nobrauca mazāk, no sava komandas biedra atpalika ap minūti, bet dažos startos pat apsteidza viņu.

Kur tad ir noslēpums? Protams, viena lieta ir iedzimtās īpašības, tomēr, runājot par jebkuru tēmu, eksperti saka – talants ir tikai 10%, pārējie 90% no sasniegumiem ir darbs. Šajā gadījumā – pareizi, sistemātiski treniņi pēc vienotas metodikas.

“Izdarīt maksimāli daudz pēc iespējas mazākā laikā” – tā varētu īsi raksturot principu, pēc kāda trenējos pats, un tāds arī būtu piemērotākais velosportistiem, kam treniņi jāsaskaņo ar darbu, mācībām un ģimeni. Reālā dzīve un treniņiem pieejamais brīvais laiks bieži vien ienes korekcijas un, pat ļoti gribot, nav iespējams sezonai gatavoties un formu uzturēt pēc principā “ātrāk, ilgāk, grūtāk”. Tādā gadījumā ir jāmeklē citi, piemērotāki un efektīvāki varianti.

Vēl kāds piemērs – trūkstot treniņu sistēmai, nereti sportisti grūtos treniņus brauc dienās, kad reāli vajadzētu ievērot atslodzi, savukārt, grūto treniņu dienās spēka vairs reāli nav . Vai arī sportists ilgstoši trenē elementu, kas viņam jau tā izdodas labi, un izaugsmes nav. Līdz ar to sasniegumi ir viduvēji un nav panākts vēlamais rezultāts.

Sistēma, sistēma, sistēma – trīs svarīgākie atslēgas vārdi; turēties pie vienotas metodikas, nevis svaidīties starp neskaitāmos interneta resursos saklausītiem haotiskiem padomiem. Ar individuāla treniņplāna un personīgā trenera palīdzību iespējams izveidot katram sportistam vispiemērotāko grafiku– kad, cik daudz un kādā intensitātē trenēties, turklāt, kā jau minēts iepriekš, būtiski ir sagatavot reālu un izpildāmu plānu atbilstoši pieejamajam brīvajam laikam, organisma reakcijām un līdzšinējai fiziskajai slodzei.

Sistēma, vienota metodika – tā ir atbilde uz jautājumu, kā tad panākt maksimālo rezultātu iespējami īsā laikā. Tas, protams, nenozīmē, ka “braucot uz viena pedāļa” viena mēneša laikā no 500. vietas sacensībās sportists uzleks līdz pirmajam desmitniekam. Maldīgi ir domāt, ka ir kāda maģiska metode, ar kuras palīdzību uzreiz iespējams nokļūt uz pjedestāla, patiesībā ir jāievēro daži vienkārši pamatprincipi un ar trenera palīdzību ir iespējams tos pielāgot katra sportista specifiskajām vajadzībām un, godīgi izpildot visus norādījumus, izaugsme var būt ļoti ievērojama.