|
Pirmdiena, 20 februāris 2012 11:01 |
|
 Vai jums ir bijis tā, ka nobraucat 10 km, viss labi, nobraucat 20, arī ne vainas, nobraucat vēl 10-20, un pamazām sāk sāpēt muguras lejasdaļa, kakls savilkts, ātrums krītas? Ja tā, tad pie vainas ir vāja mugura. Diemžēl pati riteņbraukšana ķermeņa vidus un augšdaļu nestiprina.
Stabila un stipra ķermeņa vidusdaļa: 1) samazina ķermeņa lieko šūpošanos; 2) palīdz noturēt pareizu sēdēšanu uz velosipēda; 3) novērš vai samazina plecu, kakla un muguras lejasdaļas sāpes; 4) uzlabo pedalēšanas efektivitāti, un 5) palīdz pareizi un efektīvi izmantot kāju spēku.
Riteņbraucējiem ķermeņa augšdaļas stiprināšanai būtu jāveic vingrinājumi muguras dziļajiem muskuļiem, vēdera slīpajiem (sānu), gūžu un augštilbu aizmugurējiem muskuļiem. Daudzi avoti norāda, ka vēdera taisnajam muskulim (rectus abdominis jeb vēdera presei) konkrēti riteņbraukšanā nav būtiskas funkcionālas nozīmes, tikvien cik vienmērīgai ķermeņa vidusdaļas muskuļu attīstībai. Nesabalansēti muskuļi agri vai vēlu rada sāpes vai traumas. Tas pats attiecas uz nepieciešamību trenēt kāju aizmuguri, jo pati riteņbraukšana teicami trenē augšstilbu priekšpusi.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Otrdiena, 19 jūlijs 2011 19:35 |
|
 Lai gan dzīvojam zemē, kas ar gariem un stāviem ceļu kāpumiem nevar lepoties, kalnainu vai drīzāk paugurainu trašu netrūkst arī pie mums. Arī tādu trašu izbraukšanai vajadzīga ne vien laba fiziskā kondīcija, bet jāzina arī daži knifi.
Oktobra sākumā pats dodos uz Itālijas Alpiem ar mērķi uzbraukt dažās leģendārās kalnu pārejās, tai skaitā Passo dello Stelvio, kas ir otrs augstākais asfaltētais ceļš Alpos. Nav par ļaunu atcerēties dažas patiesības, kā braukt, kad gravitācija dara savu melno darbu.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Sestdiena, 01 maijs 2010 20:54 |
|
 Nav neviena riteņbraucēja, kam laika treniņiem būtu tik daudz, cik viņš pats vēlētos. Lielai daļai pietrūkst pat laika esošās formas uzturēšanai, kur nu vēl progresam.
Foršā ziņa ir tā, ka diezgan labu fizisko formu var sasniegt pat ar piecām līdz sešām stundām nedēļā, ja vien ir pareizā motivācija un pieeja treniņiem, kā arī strukturēta treniņu intensitāte.
Protams, nemuļķosim sevi – lai sasniegtu patiešām labus rezultātus, 5-6 stundas ir maz. Daļa vēlēsies trenēties vairāk, taču daļa nevar atrast pat šīs dažas stundas. Katrā ziņā arī šādā apjomā laba veselība garantēta, turklāt neatpaliksiet no lielākās daļas tautas braucēju – SEB valodā runājot, tas ir pietiekams strukturētu treniņu apjoms 2.-3. starta koridora izcīnīšanai. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka garākām distancēm (2 stundas un vairāk) šāds treniņu apjoms ir nepietiekams.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Otrdiena, 15 jūnijs 2010 06:41 |
|
Nesen iepazinos ar zinātnisku publikāciju Velo sasniegumu uzlabošana: Kā vajadzētu terēt laiku un resursus*, kurā veikts salīdzinošs dažādu citu publikāciju apvienojošs pētījums par velo tehnikas uzlabojumu un treniņu apjoma iespaidu uz sacensību rezultātiem. Tā kā neko tādu nebiju lasījis (un droši vien lielākā daļa no jums arī nē), tad padalīšos ar interesantākajiem faktiem.
Publikācijā salīdzināti rezultāti 40 km braucienā ar atsevišķo startu (ITT), jo gan grupas braucienā, gan MTB sacensībās rezultātu ietekmē dažādi papildus faktori, kā komandas stratēģija, prasmes un pieredze, kas nav izmērāmi lielumi. Lai arī TT brauciens prasa zināmas iemaņas, tas tomēr nav tik piesārņots ar šiem blakus faktoriem.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Trešdiena, 17 marts 2010 20:44 |
|
 Ikvienam velosportistam, kas tiecas uz labākiem rezultātiem, pienāk brīdis, kad ir skaidrs – trenēties tā, kā līdz šim vairs nav efektīvi, bet, kā to darīt turpmāk - padoma īsti trūkst. Kāda tad ir labākā treniņu metode, kad, cik daudz un ar kādu intensitāti braukt – tie nav tik vienkārši jautājumi, lai tikai ar pāris atslēgvārdu ierakstīšanu interneta meklēšanas resursos varētu atrast pareizo un, kas galvenais- piemērotāko atbildi.
Turklāt nereti sportisti, kas trenējas “uz savu galvu”, pieļauj kādu tipisku un ļoti būtisku kļūdu – pieturas pie principa: braukt ātrāk, vairāk, spēcīgāk, lai gan šī metode nebūt nesniedz labākos rezultātus.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
|
|
|
