Velotreniņi

Ar gripu, protams, jokot nedrīkst, tas nu ir skaidrs. Gripa kā vīrusu infekcija ir viena no nejaukākajām lietām, kas negatīvi ietekmē sasniegto fizisko formu atmetot atpakaļ par mēnesi vai diviem. Ja ar nelielu saaukstēšanos vēl var turpināt vieglas fiziskās aktivitātes, tad, noķerot gripu, par treniņiem slimības laikā noteikti jāaizmirst. Turklāt tam nebūs arī iedvesmas, jo viena no gripas pazīmēm ir ļoti izteikts nespēks.

Izgulējies cilvēks ir laimīgāks, bet izgulējies sportists pilnīgi noteikti ir spēcīgāks par tādu, kurš miegam atvēl pārāk maz laika. Nav noslēpums, ka mūsdienās ikdiena ir tik intensīva un dažādu pienākumu tik daudz, ka nereti miegs tiek atstāts novārtā, taču bez pilnvērtīga miega cerēt uz pietiekamu organisma atjaunošanos un attiecīgi fiziskās formas uzlabošanos nevar.

Nereti var dzirdēt, kā politiķi vai uzņēmēji gandrīz vai lielās, cik maz laika atvēl miegam, tādējādi it kā pagarinot savu diennakti un atstājot vairāk stundu darbam, taču sportistiem šāds režīms pilnīgi noteikti nav noderīgs.

Pavasaris un mainīgais laiks ir ideāli apstākļi, lai pēc ziemas aktīvāki kļūtu vīrusi un risks saslimt būtu lielāks, kā citās sezonās. Turklāt sportistiem no vīrusiem jāuzmanās īpaši, jo treniņu dēļ novājinātas imūnsisitēmas risks saslimt vai saaukstēties ir ipaši paaugstināts. Tieši pirmās sešas stundas pēc gara vai augstas intensitātes treniņa ir visriskantākās, tādēļ būtu ieteicams izvairīties no cilvēkiem un publiskām vietām.
Pētījumu dati liecina, ka skrējēji, kas treniņos nedēļā veic vismaz 80 kilometrus, pie augšējo elpceļu vīrusu infekcijām tiek sešas reizes biežāk, nekā tie, kas nedēļā noskrien tikai 30 kilometrus. To var attiecināt arī uz velosportu.