Nav neviena riteņbraucēja, kam laika treniņiem būtu tik daudz, cik viņš pats vēlētos. Lielai daļai pietrūkst pat laika esošās formas uzturēšanai, kur nu vēl progresam.

Foršā ziņa ir tā, ka diezgan labu fizisko formu var sasniegt pat ar piecām līdz sešām stundām nedēļā, ja vien ir pareizā motivācija un pieeja treniņiem, kā arī strukturēta treniņu intensitāte.

Protams, nemuļķosim sevi – lai sasniegtu izcilus rezultātus, 5-6 stundas ir maz. Daļa spēj trenēties vairāk, taču daļa nevar atrast pat šīs dažas stundas. Katrā ziņā arī 5-6 stundu apjomā laba veselība garantēta, turklāt neatpaliksiet no lielākās daļas tautas braucēju – SEB valodā runājot, tas ir pietiekams strukturētu treniņu apjoms braukšanai 2.-3. starta koridora līmenī. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka garākām distancēm (2 stundas un vairāk) šāds treniņu apjoms ir nepietiekams.

Lasīt tālāk ...

Bieži vien izdomājam dažādus iemeslus treniņu nokavēšanai, saīsināšanai vai izlaišanai. Saka, ka var atrast desmit iemeslus lai neietu, bet pietiek ar vienu, lai aizietu uz treniņu. Gadījumā, ja šodien ir tā diena, kad lielais slinkums, un vajag kādu attaisnojošu iemeslu, šeit būs labs saraksts :)

  • Ārsts teica, ka svīst man ir kaitīgi
  • Aizmirsu kurpes veļas mašīnā
  • Suns aizvilka manus velošortus

    Lasīt tālāk ...

Nesen atradu ļoti interesantu Helmuta Rodkes rakstu par jauno basketbolistu treniņu niansēm. Lasot domāju, ka ļoti daudz no tā visa var attiecināt uz riteņbraukšanu. Jā, cits sporta veids, daudz speciālo vingrinājumu, taču panākumu būvēšanas pamati ir vieni un tie paši. Tālāk pats raksts.

Padomā – vecumā no 15 līdz 18 gadiem Latvijā ar basketbolu nodarbojas daudz jauniešu. Vai tu būsi viens no lielās masas, kas ir tikai piedalījušies, vai arī kļūsi par visiem zināmu augsta līmeņa spēlētāju, kura plakātus bērni līmēs pie sienām? Ir tā, ka ļoti daudzi grib kaut kas vai kaut kādi būt. Piemēram izcils basketbolists. Kāds, droši vien daudzi, grib būt kā Kobe. Bet gribēšana būt ļoti atšķiras no gribēšanas kļūt. Jo gribēšana būt ir tukša skaņa, savukārt kļūšana ir grūts process!

Lasīt tālāk ...

Vai jums ir bijis tā, ka nobraucat 10 km, viss labi, nobraucat 20, arī ne vainas, nobraucat vēl 10-20, un pamazām sāk sāpēt muguras lejasdaļa, kakls savilkts, ātrums krītas? Ja tā, tad pie vainas ir vāja mugura. Diemžēl pati riteņbraukšana ķermeņa vidus un augšdaļu nestiprina.

Stabila un stipra ķermeņa vidusdaļa: 1) samazina ķermeņa lieko šūpošanos; 2) palīdz noturēt pareizu sēdēšanu uz velosipēda; 3) novērš vai samazina plecu, kakla un muguras lejasdaļas sāpes; 4) uzlabo pedalēšanas efektivitāti, un 5) palīdz pareizi un efektīvi izmantot kāju spēku.

Lasīt tālāk ...

Domu karte (mind map) grafiski attēlo idejas un uzdevumus saistībā ar tēmas galveno elementu. Tās bieži lieto veidojot, vizualizējot un strukturējot domas un idejas. Šajā zīmējumā esmu apkopojis man svarīgāko veidojot treniņu plānus. Nenoliegšu, ka uzzīmēt domu karti bija mājas darbs treneru kursos.

 

Kādu brīdi braucu ar cyclocross (CX) tipa velo. Manu riteni visai daudz lietoja arī Maija, un viņa piekrita uzrakstīt savus iespaidus. Tālākais ir viņas teksts.

Citējot internetā noklausītu frāzi: “Mēs esam pārejas ekonomikā kurā cilvēkiem raksturīgi neracionāli lēmumi- ja auto, tad džips vai vismaz ar 2,5 l dzinēju, ja velo tad tikai MTB”. Patiesībā arī pati domājot par velosipēdu, vienmēr apstājos pie tā, ka vispiemērotākais manām pamatotajām vēlmēm un nepamatotajām iegribām būtu tieši kalnu velosipēds. Teorētiski ar to iespējams braukt visur, der gan mierīgai kruīzēšanai uz darbu, gan tūrisma braucieniem, gan arī taciņu un bezceļu braukšanai, kur pēdējais ir man vistuvāk sirdij.

Taču nupat man bija negaidīta iespēja izmēģināt velosipēdu, kas šķiet ir vēl universālāks, turklāt lielā daļā gadījumu pat vēl piemērotāks manai ikdienai. Tad nu lūk, turpmākais ir mans absolūtas iesācējas šosejā skats uz Latvijas velo dzīvē līdz šim maz redzētu agregātu – CycloCross velosipēdu, konkrēti Meridas Cyclo Cross 4.

Lasīt tālāk ...

Šogad esmu nolēmis sacensībās un treniņos braukt ar cieto dakšu, jo īsti neapmierināja ne esošā FOX RL100, ne arī Manitou R7 Absolute. Lielu daļu laika braucu ar aizvērtu lockout, patika arī mana otra fixed gear braucamā dinamika. Rīkoties par labu cietajai dakšai mudināja arī tipiskākie segumi Latvijas sacensībās – grants, cieti zemes ceļi, asfalts, salīdzinoši maz sakņu, par nopietniem akmeņiem nemaz nerunājot. Pirmajos Sportlat un SEB posmos uzrādītie rezultāti izvēles pareizību tikai apstiprināja.

Vienīgās sacensības, kurās biju nolēmis braukt ar mīksto dakšu, bija Latvijas čempionāts XCO (krosā), jo tur trase ir salīdzinoši smagāka un mīkstā dakša varētu patiešām noderēt. Tā nu pēc Siguldas SEB posma uzliku atpakaļ FOX dakšu, lai treniņos paspētu pierast pie jaunās ģeometrijas un gaitas īpašībām. Pats par sevi saprotams, ka paātrinājumi uz grants ceļiem bija sliktāki, taču, man par pārsteigumu, arī mežā būtiskus ieguvumus (ja neskaita komfortu) nejutu. Tā kā man patīk visu pamatot un ar sajūtām vien nepietiek, nolēmu veikt salīdzinošos testus, fiksējot apļa laikus vienā un tajā pašā trasē, pēc iespējas līdzīgos apstākļos.

Lasīt tālāk ...

Es braucu ar velo, nodarbojos ar velo orientēšanos Latvijas izlases līmenī. Vēl lasu lekcijas RTU un rakstu treniņu plānus. 

Plašāk par mani

Tu esi nokļuvis īstajā vietā! Treniņu plāns ļaus Tev izmantot laiku efektīvi, kļūt ātrākam un apsteigt svarīgākos konkurentus. Kad sāksim?  

Rakstiet: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.