Šodien braucām Maltas XC National Point Series 2. posms Mizieb trasē. Sacensības sākās mierīgā gaisotnē, nevienam neuztraucoties par starta koridoriem, reģistrāciju vai dalības maksu, kas, starp citu, bija tikai 5 eiro. Pirmsstarta gaisotnē apskatījāmies vietējo braucēju tehniku kā Cannodale Lefty, karbona MTB ratus (1200 gramīgus) un tubular riepas par 100 eiro gabalā.

Uz startu izgāja 5 braucēji no Latvijas, un krietni papildināja dalībnieku skaitu. Maltā XC nav populārs, šeit visi brauc šoseju, taču tie kas brauc XC, tie ir spēcīgi. Domāju, ka viņu Top 5 droši iebrauktu SEB MTB maratona sporta distances desmitniekā.

Trase (kā man Ivars saka priekšā)- Latvijas grantene, kur smilšu un sakņu vietā akmeņi. 5 apļi x 6.1 kilometrs elitei, 3 apļi sportam un dāmām. Starta nelielais kāpums visnejaukākais- vienkārši nelīdzena, akmeņaina klints virsma. Tālāk meža taciņa, pāri ceļam un gara taisne, ar lieliski pārskatāmu 400 metrus garu 8-12% kāpumu. Pa akmeņiem protams. Tad pāris simt metru asfalts, grants gar kalna nogāzi, atkal nedaudz asfalta lejup, augšup un tad nesaproti, kāpēc pulss 180 un priekšā ieslēgts mazais zobrats. Un atkal viss no sākuma.

Startā bija plāns turēties ar līderiem, un tad jau redzēs. Braucu kā otrais, temps bija relatīvi prātīgs, tas labi- pēc iepriekšējā gada pieredzes zināju, ka visticamāk līdzi nenoturēšos. Brīdi pat biju pirmais, tad palaidu vietējos garām, drošs paliek drošs, lai pirmajā aplī nenogrieztu nepareizi. Tas arī bija brīdis, kad sešu braucēju grupiņa iedeva gāzi grīdā un kā brauca, tā arī aizbrauca, pa trīs no Team Greens un trīs no Melita Pedal Power. Zaļajiem šodien neveicās, viens viņiem pirmajā aplī pret akmeni salauza XTR pedāli, savukārt viņu līderis Ettiene apli vēlāk pārsita riepu, dabuja stāties, papildināt ar CO2, un apļa beigās tā vai tā mainīt ratu, kopā zaudējot 4 minūtes, līdz finišam gan trijas atguva.

Turpināju turēt savu tempu un nepārķert, taču priekšā bija viens puisis, kuru negribējās atlaist par tālu. Ik pa brīdim pārskatāmās trases vietās hronometrā vēroju atstarpi. 2 aplī bija 30 sekundes, tad 40, 45. Ceturtajā aplī jutu, ka vēl ir iekšā un kāpināju tempu, pusaplī atgūstot 20-25 sekundes.

Tas arī bija viss, vairāk nepaguvu... Piektā apļa pašā sākumā jutu, ka nav labi. Aizmugurējā riepa pamazām kļuva mīksta. Pirmkārt, grūtāk braukt, otrkārt, nācās taupīt, lai pret kādu akmeni nepārsistu pavisam, un treškārt, pilnīgi noteikti vairs nevēlējos iet ātrajos līkumos uz četrdesmit. Cerēju satikt Ivaru, un nomainīt ratu pret viņējo. Satiku, kad mainīt vairs nebija vērts, palicis 1 km. 500m pirms trāpīju pa akmeni līdz galam, tukšajai riepai kamera iznāca ārā un ieķērās ratā, braucamais nebija pat vairs stumjams. Nu neko, finišēju skriešus ar riteni plecā. Kā reizi laikā, palika vēl 5-10 sekundes līdz iebrauca nākamais.

8. vieta elitē.

Dienas citāts: Are you going to race Road Time Trial next Sunday? Race is shit, 10 laps of 1.6kms, but fun anyway. "

Ivara foto galerija (Flickr)

 

Es braucu ar velo, organizēju nometnes, trases apskates braucienus un sacensības. Vēl lasu lekcijas RTU un rakstu treniņu plānus. 

Plašāk par mani

Tu esi nokļuvis īstajā vietā! Treniņu plāns ļaus Tev izmantot laiku efektīvi, kļūt ātrākam un apsteigt svarīgākos konkurentus. Kad sāksim?  

Piesakies konsultācijai!