|
Pirmdiena, 06 februāris 2012 08:15 |
|
 Daudzi no mums domā, ka tikt galā ar mīkstumiņiem problēmvietās var veicot attiecīgus vingrinājumus, piemēram, vēderam taisīt presītes. Dažādu trenažieru ražotāji pelna miljonus piedāvājot revolucionārus izgudrojumus (paskaties TVShop), kas realitē vienkārši nestrādā. Nav pat svarīgi, vai dienā uztaisāt 50, 100 vai 200 atkārtojumus. Tauciņi uz vēdera, sānos vai kājām paliek gandrīz kā bijuši.
Kāpēc tā ir? Jo vingrinājumi attīsta muskuļus. Muskuļiem nepieder tiem apkārt esošās tauku šūnas.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Pirmdiena, 20 septembris 2010 06:04 |
|
 Lielākajai daļai no mums patīk braukt ar velosipēdu. Kāds brauc savam priekam, cits veselībai, un daļa labākiem rezultātiem sacensībās. Būtībā lielākā un vienīgā atšķirība starp sportistiem (un te nav nozīmes SEBa starta koridoriem) un atpūtas braucējiem ir veids, kādā viņi brauc – otrie praktiski vienmēr visus braucienus veic ar vienu un to pašu viņiem komfortablo vidējo ātrumu. Tas nav nekas slikts, taču, ja ir vēlme braukt mazliet ātrāk vai tālāk, tad nepieciešams braucienus (treniņus) dažādot. Šajā rakstā tieši par to.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Trešdiena, 24 februāris 2010 22:07 |
|
 Superkompensācija ir īpatnēja, bet sportam ļoti būtiska atjaunošanās procesu izpausme. Bez superkompensācijas sporta treniņš līdzinātos mācību procesam un sacensībās rezultātu tikai uz fizisko īpašību pilnveidošanas bāzes nevarētu paaugstināt. Atjaunošanās perioda sākumā darbspējas atgriežas ļoti strauji, tad seko atjaunošanās perioda vēlīnā fāze, kurā darbspējas vēl vairāk uzlabojas, bet šis process ir lēns. Toties šim lēnajam procesam ir ļoti būtiska nozīme, jo darbspēju atjaunošanās notiek virs līmeņa, kāds bija pirms treniņa vai sacensībām. Šo parādību tad arī sauc par superkompensāciju un atjaunošanās perioda lēno beigu fāzi – par konstruktīvo periodu, jo tā laikā norit tās anatomiskās izmaiņas muskulatūrā, sirdī, elpošanas orgānu sistēmā, asinīs un citur, kuras atšķir sportistu no netrenēta cilvēka.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Trešdiena, 24 februāris 2010 22:05 |
|
 Sporta kustību pamatā ir muskuļu darbība. Lai muskulis darbotos, tam nepieciešama enerģija, kas organismā uzkrāta ķīmisku savienojumu veidā. Šiem savienojumiem šķeļoties, enerģija atbrīvojas, un tā var pārvērsties mehāniskā enerģijā – kustībā.
Enerģija (jeb "degviela") skeleta muskuļos ir īpaša, ar enerģiju ļoti bagāta olbaltumviela adenozīntrifosfāts (ATF). Tam šķeļoties, atbrīvojas enerģija, kas ļauj muskulim uzsākt darbu.
Muskuļos sašķeltais ATF var turpat tikt atkal atjaunots vai, ķīmiķu terminoloģijā izsakoties, resintezēts. Šim procesam nepieciešamo enerģiju nodrošina vairākas citas ķīmiskās reakcijas, respektīvi, to radītā enerģija. Katrai no tām ir savas īpatnības, kaut kas pozitīvs un kaut kas negatīvs. Tāpat kā benzīna ražošanai no naftas ir nepieciešama viena rūpnīca, bet rapša eļļas pārstrādei – citas, tā arī muskuļos katras enerģijas producēšanai lielos daudzumos ir jāattīsta savi bioķīmiskie mehānismi. Līdzīgi arī saražotais degvielas daudzums katrā no šiem gadījumiem būs atšķirīgs.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
|
|
|
