Zane Pauniņa

Ar velobraukšanu, lai gan fragmentāri, biju aizrāvusies jau vairākus gadus. Tikai 2013. gada sezonā izlēmu tam pievērsties tā pavisam nopietni- bija gan MTB velosipēds, gan šosejas braucamais, pulsometrs, trenažieris ziemas treniņiem, arī gari velotreniņi, vienīgi izpalika gaidītie labie rezultāti, par ko biju lielā nesaprašanā. Tad pavisam nejauši man ieteica izmēģināt pastrādāt ar Eduardu. Padomāju - zaudēt jau nav ko, un tā mūsu sadarbība ilgst jau vairāk kā gadu.

Kas ir mainījies šī gada laikā? Protams, sacensību rezultāti ir pilnīgi citā līmenī un joprojām turpina kāpt. Fiziskā kondīcija arī ir absolūti citā kategorijā liekama. Tāpat tehniskās braukšanas īpašības ir kā diena pret nakti.

Bet tam visam apakšā ir smags un sistemātisks darbs - gan mans, gan trenera. Eduards ne tikai sagatavo individuāli pielāgotus un metodoloģiskus treniņplānus, bet arī klātienē māca tehniskās gudrības un arvien izdomā jaunas metodes, kā palīdzēt pārvarēt meitenēm tik tipiskās bailes, nedrošību un iedvesmo jauniem sasniegumiem. Mans uzdevums savukārt ir uzticēties trenera metodēm, konsekventi izpildīt uzdoto un sniegt atgriezenisko saiti.

Tas arī ir viss noslēpums, lai ne tikai brauktu ar velosipēdu ar baudu, bet arī darītu to arī konkurētspējīgā līmenī, kas, nevar noliegt, sniedz papildus gandarījumu un prieku.

 

 

Ilmārs Līkums

Biju dzirdējis par neklātienes treneriem- ar tāda palīdzību kāds mans draugs no parasta trīsdesmitgadnieka pelmeņa dažos gados pārvērtās par maratonistu (3 stundas 5 minūtes). Apjautājoties gada sākumā atradu savējo.

Treniņu process būtiski mainījās, pareizāk, treniņi beidzot sākās. Katram ir sava specifiska programma, bet manējā sastāvēja no izturības un ātruma, kā arī tehnikas treniņiem, kas ietvēra uzdevumus ar noteiktu pulsu. Trenējos 3-4 reizes nedēļā, vienam piegājienam ilgstot no 30 minūtēm līdz 3 stundām.

Dažu nedēļu laikā es uzzināju, kā var mainīties cilvēka ķermenis, un visā visumā tas bija ļoti iedvesomojoši.

Es sāku vēlu- tikai aprīlī, tāpēc, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, tūlītējs rezultātu uzlabojums nesekoja. Tomēr jau sezonas vidū par pozīciju finišā domāju daudz vairāk nekā par vienkārši izdzīvošanu, un, pieaugot spēkam, bija sacensības, ko vienkārši izbaudīju.

Nesaukšu konkrētus rezultātus, tomēr pieminēšu, ka no aprīļa līdz septembrim nobraucu 13 sacīkstes (30 līdz 70 km, t.s. tautas klasē) un sezonā nominu 4300 km. Daži ierēks, sakot, ka tas nekas nav, bet tas tomēr ir 16 reizes vairāk nekā 2013. gadā.

Lai vai kā, sākot sadarboties ar treneri, process kļuva jēgpilns, mērķtiecīgs, un cilvēkam ar tādu raksturu, kā manējais- ar svārstīgu motivāciju, apšaubāmu disciplīnu, tas ir nenovērtējams ieguvums. Tāpēc, ja sajūtat interesi, es noteikti iesaku tādu izmantot, arī tāpēc, ka honorārs galu galā izrādījās viena no mazākajām izmaksām. Ilmāra gaitas velosportā izlasāmas viņa paša blogā.

 

Vilnis Vitkovskis

Es uz MTB riteņa pirmo reizi uzkāpu pilnīgi nejauši. 34 gadu vecumā kompānijas pēc nobraucu Kandavas SEB MTB posmu. Tas bija grūti, bet aizraujoši. Grūti, jo kādus 15 gadus biju atstājis pilnīgā novārtā regulāras fiziskās aktivitātes, liekais svars.. Aizraujoši, jo parādījās cīņas spars un sacensību gars, ekstrēmas sajūtas, gandarījums par grūtību pārvarēšanu. Kandavā MTB kļuva par manu hobiju. Sāku piedalīties SEB un Sportlat MTB posmos, taču regulāriem velo treniņiem laiku neatradu. Ik pa laikam izbraucu treniņos, mocīju sevi grūtās meža takās un Bernātu kāpās, tas bija forši, bet nekādu īpašu rezultātu nedeva.

Tad internetā atradu mājas lapu www.velotrenini.lv, un tas bija tas, ko meklēju. Sacensībās gribējās gūt vēl lielāku gandarījumu, braukt vēl ātrāk, labāk pievarēt kalnus un kāpumus. No sākuma šaubījos par komunikāciju virtuālā veidā, taču izrādījās, ka tā var organizēt treniņus ļoti veiksmīgi. Kopš uzsāku sistemātiskus treniņus fiziskā pašsajūta ir kļuvusi ievērojami labāka, nav vairs nekādu (īpaši psiholoģisku) pretenziju pret braukšanu garos kāpumos, pret vēju vai mīkstiem grants ceļiem. Sistemātiski treniņi nozīmē arī lielu dažādību un nav garlaicīgi. Viens no lielākiem pārsteigumiem man bija pulsometrs un treniņu darbs pulsa zonās. Izrādījās- darīt ātri, ilgi vai līdz besim nav vajadzīgs.

Ja MTB ir hobijs ir svarīgi sakārtot prioritātes- darbs, ģimene, bērni, studijas, treniņi. Izstrādāts treniņa plāns ļauj to veiksmīgi izdarīt- tā ir kā konkrēta, taustāma vienošanās ar visām pusēm, tad velo treniņi dod reālu labumu arī citām lietām. Ja Tu esi labā fiziskā formā- labāk sokas darbi, tāpat velo treniņš ir lielisks pretstresa līdzeklis- rezultātā iegūst ģimene un visi apkārtējie.

Ir vērts pieminēt vēl vienu velo treniņu ieguvumu. Ik pa laikam piedalos auto rallijos kā stūrmanis. Uztrenētā izturība un elpošana ļauj vienas elpas vilcienā nolasīt stenogrammu turpat pus lapas garumā. Agrāk tā nevarēju.

Vēl ziemā spēlēju skvošu. Arī šeit uz velo iegūtā izturība dod lielu gandarījumu laukumā, kā arī rezultāti ir daudz labāki. Turklāt treniņu partneri ir pārliecināti, ka es tagad "pa kluso" trenējos pie kāda no Latvijas labākajiem skvoša treneriem.

Skan ambiciozi, bet sistemātiski turpinot treniņus, gūstot no tā prieku, un pievēršot uzmanību niansēm, man 36 gadus vecam kantora darbiniekam, ir reāli iespējams sasniegt labus rezultātus, piemēram, iebraukt SEB MTB maratonu tautas klases divsimtniekā, varbūt pat simtniekā.

 

Anete Pošiva

Pieņemot lēmumu beigt piedalīties MTB sacensībās piedalīšanās pēc un sākot trenēties, viss izskatījās vienkārši- pulsometra iegāde, slodzes tests, vadlīnijas ziemas treniņiem, un tik min. Kādu laiku ar to arī varēja iztikt, un atrast motivāciju pirms darba mierīgā garā nobraukt 2 stundas pa šoseju vai vakarā pasēdēt uz ruļļa, skatoties filmu, nebija nemaz tik grūti. Domājams, ka tādā mierīgā garā arī darbotos līdz pavasarim un tad sāktu kasīt pakausi, sak, kas tie tādi intervālu treniņi un no kura gala sākt?

Paveicās, ka ziemas sākumā manu treniņu procesu pārķēra Eduards un ievirzīja ļoti motivējošās un disciplinējošās sliedēs- prasot nodefinēt sezonas svarīgākās sacensības, izskaidrojot, pēc kādiem principiem tiek sastādīts plāns, pielāgojot treniņus manai sagatavotībai un dzīvesveidam. Sacensību kalendāra nenoteiktības dēļ plāns ticis vairākkārt tika pārstrādāts, tāpat arī korekcijas ievieš slimības reizes un svarīgi pasākumi, kas iekrīt plānotajās treniņu dienās. Vienmēr operatīvi saņemu padomus par to, kā pārkārtot treniņus, lai ar ierobežotiem laika resursiem izdarītu maksimāli daudz darba. Tā kā ziemā vieglāk ir uzkāpt uz slēpēm, nevis ruļļa, slēpošana veiksmīgi tikusi iekļauta treniņplānā, un vismaz uz slēpēm jau tagad jūtams ar hronometru izmērāms ātruma pieaugums.

Tikpat svarīgi ir izsmeļošie paskaidrojumi attiecībā uz treniņu mērķiem un metodēm (galvenokārt par tēmu “Kāpēc man tik grūti?”), kas ļauj gan vieglāk pārciest sviedros piemirkušos šortus, gan vajadzības gadījumā pavariēt treniņa saturu atbilstoši pašsajūtai. Un, galvenais- lai arī labprātāk trenējos vienatnē un padomdevēju fiziskā klātbūtne nereti nervozē- attālināti jūtamā “elpa pakausī”, proti, regulārā atskaitīšanās Eduardam ļoti motivē un disciplinē turēties pie treniņu uzdevumiem un nepalaisties slinkumā. Pagaidām par rezultātiem pāragri spriest un brīžos, kad pašai šķiet, ka “nevienā acī”, nākas atcerēties- izturības sporta veidos neviens ar pāris mēnešiem treniņu par spīdekli nav kļuvis-, taču arī pats process ir aizraujošs un noteikti vērts ieguldītā laika un pūļu.

Es braucu ar velo, nodarbojos ar velo orientēšanos Latvijas izlases līmenī. Vēl lasu lekcijas RTU un rakstu treniņu plānus. 

Plašāk par mani

Tu esi nokļuvis īstajā vietā! Treniņu plāns ļaus Tev izmantot laiku efektīvi, kļūt ātrākam un apsteigt svarīgākos konkurentus. Kad sāksim?  

Aptaujas anketa