|
Šogad pirmo reizi Ventspilī notiks Trek-Philips MTB maratons. Trase ir praktiski gatava. Lūk ko Kārlis, trases autors, raksta xc.lv forumā:
"Par burzmu startā un drūzmēšanos pie iebraukšanas taciņās, varat būt pilnīgi droši- tās nebūs! Starts slēpošanas kalnā, tāpat kā Sportlat posmā, tad 2 km pa pļavu. Tas ļaus sakārtoties visiem pa savām spēka pozīcijām. Lai cik tas būtu, iespējams, smagi, es uzskatu, ka tas ir godīgi vienam dalībniekam pret otru. Tas ir godīgi arī pret kalnu divriteņu (MTB) sacensību formātu - tādām tām ir jābūt (iemēģiniet to pašu pļavu ar labu FS vai labu 29er)."
Trase ir marķēta ar dzeltenzaļas krāsas punktiem uz kokiem, un 27. augustā notika iepazīšanās brauciens. Esmu sagatavojis detalizētu trases aprakstu ar foto.
Tātad, kā jau Kārlis minēja, tad pats starts tieši kā Sportlat posmā- pret kalnu, apkārt tramplīniem un gar piepūšamo pili projām. Tad gar futbola laukumu, un tad sekos pļava. 2 km vai mazāk, tad jau redzēs. Pļava kā jau pļava, desmitiem gadu nepļauta, ciņi un bedres, bet braukt var. (Pļava tiks izpļauta nedēļu pirms sacensībām.) Pļavai beidzoties, uz asfalta griežam pa labi, 200m un pa kreisi atkal mežā iekšā.
Šeit sākas taciņas (900m). Pagaidām viss ir skaisti, interesanti un pārskatāmi. Šur, tur apdzīt ir iespējams.
Pēc stāvākā kalniņa sākas vēl skaistāka, vēl interesantāka, un pilnīgi nepārskatāma taciņa. Viena no divām labākajām trases sekcijām. Pirmajā foto redzamajai ieplakai otra puse ir uzbraucama, taču vēlams ar ieskrējienu. Ja pļava nebūs dalībniekus izretojusi, tad šeit radīsies neliels korķis, tiklīdz kaut viens braucējs otrā pusē netiks augšā. Taciņā turpmākajos 900m apdzīt nebūs iespējams.
Pēc tam brīdis atelpai, vai arī gāzei grīdā- jo seko grants ceļš (300m), meža ceļš (700m), mazliet smilšains meža ceļš (600m) un plata grants (1500m).
Pagrieziens no grants mežā. Meža ceļš parastais, nekas īpašs, pāris asi līkumi, dažas saknes. Iespējams, ka izbraucot arā, būs jādodas gar lielo ceļu un tad caur izcirtumu. Tādā gadījumā diez vai varēs teikt- „nekas īpašs”. Izcirtuma posms vēl nav gatavots, tāpēc apskates braucienā nebija iekļauts. Orientējoši šeit puskilometrs vai kilometrs off-road.
Nākamajos 500 metros pārbraucam līdz smilšu mežam (tā garums būs 700m). Taku šeit nav, tās būs pēc sacensībām. Segums ir vai nu sūnas, vai arī smiltis. Otrajā aplī būs vairāk smiltis nekā sūnas. Šķērsojot 5. foto redzamo ceļu, visticamāk nāksies nokāpt no velo (pirmo un vienīgo! reizi trasē). Lai gan, varbūt kāds arī izbrauks.
Pāri grāvim un seko smilšains, bet braucams ceļš (500m). Iespējams atrast arī cietākas maliņas pa zāli. Sasniedzam betonu.
Trases atlikusī daļa ar nelielām atšķirībām ir pretējā virzienā Sportlat trases sākumam. (13 km no starta, pirms Sportlats izgāja uz lielās grantenes.) Tātad 1 km pa meža ceļiem līdz pamestajai armijas daļai. 4. foto redzams nobrauciens ar bedri un sakni, vislabāk apbraukt pa ārmalu. Armijas daļā ir vecs asfalts, taču visu laiku viegli pret kalnu (500m).
Kalna galā pagrieziens pa labi, un sākas, manuprāt, vis-vis-skaistākā trases daļa- cieta taciņa vijas caur mežu, brīžiem augšā, brīžiem lejā. Žēl, ka tikai viena kilometra garumā.
Nākamais kilometrs ir ļoooti smilšains ceļš. Pa šo ceļu ar motocikliem brauc uz treniņu poligonu, tāpēc tas ir tāds, kāds tas ir. Nav jau tā, ka nevar izbraukt ar velo, vienkārši jāskatās un jāmeklē cietākas vietas. Fiziski smags posms.
Pēc smiltīm seko kilometrs atelpai. Labi braucama taka, kā arī mazliet cieta grants ceļa. Prieks gan nebūs ilgs. Griežam pa kreisi un jaunās smiltīs iekšā. Iztēlojoties BMX trasi, uzbūvētu pludmales sausajās smiltīs, un izmētājiet vēl saknes. Ieteicams turēties līkuma ārmalā (ceļa labajā pusē), būs vieglāk. Smilšu vanna nav gara, 80, varbūt 100 metri.
Šai taciņai pagājušajā rudenī pārkrita pāri koks. Tagad tam apkārt izveidojies „chicken way” pa kreiso pusi. Ja mākat bunny-hop, tad pa taisno būs ievērojami ātrāk. Ja tikai domājat, ka mākat, ietaupīsiet laiku braucot apkārt.
Kad trase sāks virzīties pa taisnu stigu, ieteikums braukt tiešām pa taciņu, nevis sūnām kādu apdzenot. Kādreiz šeit bija dzeloņdrātu žogs, un laiku pa laikam zālē var atrast drāts gabalus. Uzbraucot mīkstais garantēts. Visas šīs meža sekcijas garums (no grants līdz betona ceļam) apmēram 2.5 kilometri.
Nākamie divi kilometri ir vai nu betona plāksnes, vai arī grants. Neaizmirstiet paskatīties pa kreisi uz jūru!
Betona plākšņu galā taciņā taisni. Būs daži interesanti pagriezieni. Taciņas garums 1300 metru. Finišs jau ir pavisam tuvu. Sākas grants, pat asfalts (abi kopā 1 km), tuvojamies Piedzīvojumu parkam. Dzirdama mūzika un sacensību centrs...
Ak vai! Pirms žoga griežam atkal mežā un attālināmies- vēl jāizbrauc Piedzīvojumu parka sarkanā (grūtākā) velotrase! Tās garums 3.5 km, veicama 12-15 minūtēs. Pēdējā foto redzams nobrauciens no Spicītes. Tiesa, nevar redzēt tā stāvumu. Cerams, ka orgi atstās šo nobraucienu pa labo pusi, un neizmantos Sportlat uztaisīto „chicken way” apkārt kreisajā pusē.
Nākamajās 3 bildēs redzama vēl viena trases variācija. Pa kreisi ir oriģinālā sarkanā trase, taču tur seko sakņu pilns nobrauciens (2. foto), pa labi ir vēl viens jaunizveidots „chicken way” (3. foto). Nezinu, kurs variants tiks izvēlēts. Varbūt balsojam?
Noslēguma bildes- baudiet piedzīvojuma parku! Apļa finišs.
Pašās beigās- klasiskais jautājums- ar kādām riepām braukt, un ar kādu spiedienu? Aprakstu paši lasījāt, es iesaku braukt ar tām, ar kurām braucāt visu vasaru. Starp citu, dubļi nebūs pat spēcīga lietus gadījumā. Šo aprakstu es izveidoju ar te redzamo velo – varēju izbraukt visu trasi nestumjot, ar tādām riepām kā ir, un tik ātrumiem cik bija (viens, 46/17).
Tiekamies Ventspilī! |
