Ziema jau praktiski beigusies, jaunā sezona pie durvīm, taču tā arī neesmu uzrakstījis noslēgumu par sava velo ratu izmēra izvēli. Rudenī īpaši daudz speciālos testus papildus publicētajiem vairs neveicu, vienkārši braucu pāris mēnešus ar Jura 29nieku. Gribēju vienkārši braukt, nevis darīt specifiskas lietas. Secināju acīmredzamo- tas joprojām ir velosipēds :)

Ar to var braukt, tas ripo, šur tur labāk, šur tur sliktāk. Ir savi plusi un mīnusi. Manam braušanas stilam nav tā, ka ir tikai plusi, vai tikai mīnusi. Jā, grantenēs (liela ātruma gabalos ar maziem nelīdzenumiem) ir priekšrocības, nenoliedzu. Tā ka izvēloties ričuku SEBam 29er ir ok izvēle. Tajā pat laikā es izlases līmenī braucu velo orientēšanās sacensībās, ko var raksturot kā 95% mežs, saknes, bieži pagriezieni, daudz bremzēšanās un paātrināšanās, kur ar veco 26er jūtos daudz patīkamāk, un pie tā arī palikšu.

Man ir aizdomas, ka lielā mērā atšķirības caurejamībā un vadāmībā nosaka ne tik daudz ratu diametrs, cik svars. Ja finansiāli spētu dabūt tik pat vieglus 29er ratus kā uz mana Scott 26er, iespējams, ka maiņu apsvērtu daudz nopietnāk. Testu ar hronometru pretējā virzienā (uzliekot 26er smagas riepas, lai svars kļūst līdzīgs) neesmu veicis. Cik atceros no pieredzes, šādos gadījumos dinamika un uzrāviens vienmēr samazinājās.

Raksta bildē ir mans Scott Scale 26er. Šobrīd redzama interesanta modifikācija- šosejas treniņiem esmu ielicis 29er ratus ar šauro 35mm CX riepu. Viss der, riepai vietas pietiek. Asfaltam ļoti labi, citiem meža ceļiem arī, taču sacensībās nekad ar šādu kombināciju nebraukšu, jo šaurā riepa norokas smiltīs. Pietiek ar vienu smilšu sekciju, lai izkristu no grupas un zaudētu sacīksti. Turklāt ja vien segums nav asfalts, tad labāk ripo plata riepa ar zemu, un pat ļoti zemu spiedienu, nekā šaura un cieta. Pēdējais treniņš bija ar karti, tāpēc uz stūres ir planšete, savukārt pedāļi jau ielikti ceļasomā uz Kipras treniņnetni. 

 
Atsauksmes

  • Eduards ne tikai sagatavo individuāli pielāgotus un metodoloģiskus treniņplānus, bet arī klātienē māca tehniskās gudrības un arvien izdomā jaunas metodes, kā palīdzēt pārvarēt meitenēm tik tipiskās bailes, nedrošību un iedvesmo jauniem sasniegumiem. Mans uzdevums savukārt ir uzticēties trenera metodēm, konsekventi izpildīt uzdoto un sniegt atgriezenisko saiti.

    − Zane

  • Sākot sadarboties ar treneri, process kļuva jēgpilns, mērķtiecīgs, un cilvēkam ar tādu raksturu, kā manējais- ar svārstīgu motivāciju, apšaubāmu disciplīnu, tas ir nenovērtējams ieguvums. Tāpēc, ja sajūtat interesi, es noteikti iesaku tādu izmantot.

    − Ilmārs

  • Skan ambiciozi, bet sistemātiski turpinot treniņus, gūstot no tā prieku, un pievēršot uzmanību niansēm, man 36 gadus vecam kantora darbiniekam, ir reāli iespējams sasniegt labus rezultātus, piemēram, iebraukt SEB MTB maratonu tautas klases divsimtniekā, varbūt pat simtniekā!

    − Vilnis

  • Lai arī labprātāk trenējos vienatnē un padomdevēju fiziskā klātbūtne nereti nervozē- attālināti jūtamā “elpa pakausī”, proti, regulārā atskaitīšanās trenerim ļoti motivē un disciplinē turēties pie treniņu uzdevumiem un nepalaisties slinkumā.

    − Anete

Es braucu ar velo, nodarbojos ar velo orientēšanos Latvijas izlases līmenī. Vēl lasu lekcijas RTU un rakstu treniņu plānus. 

Plašāk par mani

Tu esi nokļuvis īstajā vietā! Treniņu plāns ļaus Tev izmantot laiku efektīvi, kļūt ātrākam un apsteigt svarīgākos konkurentus. Kad sāksim?  

Rakstiet: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.