Pirmais un galvenais ko secināju, ka tikai divi treniņi, viens ar 26er, viens ar 29er ir krietni par maz lai izdarītu lielus secinājumus. Pirms rakstīt gribēju nobraukt vairāk, taču tā kā pēc pirmās testu dienas apslimu, un kādu nedēļu jaunu datu nebūs, tad jāuzliek uz papīra redzētais.

Rīta treniņā izvēlējos braukt ar 29er. Kas mani pārsteidza, ka nesajutu nekādu "sodu" vadāmībā. Autobusa efekta nebija. Pieļauju, ka tas būtu spēkā smagākam, un līdz ar to lētākam nainerim. Visu ko gribēju, spēju izpildīt- gan trāpīt tieši garām saknei 2cm platā trajektorijā, gan izņemt asus līkumus, cik nu tādi bija. Toties uzreiz jutu, ka paātrinājums nainerim ir sliktāks nekā ar 26er, kaut arī velo svara starpība tikai 300g. Paātrinājuma atšķirības nosaka galvenokārt paši rati, ko neesmu vēl nosvēris atsevišķi. Aprīkojumums lielajam ričukam ir augstākas klases, līdz ar to iespējams, ka rāmji svarā ļoti līdzīgi, un visi tie 300 grami svara starpības paslēpti ratos.

Vakara treniņā braucot ar 26er pievērsu īpašu vērību sajūtām vadāmībā, un salīdzināju ar rīta braucienu tajās pašās vietās. Šādi skatoties 26er ir gan veiklāks, bet tad sāku domāt, vai tas patiešām ir bonuss? Jā, ar 26er varēju iegriezt vēl precīzākās trajektorijās nekā ar 29er, nokavēt darbības sākumu un tāpat paspēt izstūrēt kā vēlos. Atceramies, ka 29er vadāmībā tāpat varēju izdarīt visu kas vajadzīgs. 26er varu izdarīt vēl labāk! Acīmredzot, tas „vēl labāk” ir drošā rezerve, kas bieži nav vajadzīga un ātrumu neietekmē, jo netiek lietota. Vēlreiz uzsvēršu, ka tas būs spēkā tikai labam, vieglam 29er, kura svara limits varētu būt zem 10 kg.

Sanāca iebraukt apmēram 300 metrus garā skaidu sekcijā. GNP šobrīd labiekārto tūristu takas noberot populāros gājēju celiņus ar mulču. Tā kā jau biju šo vietu braucis jau agrāk ar 26er, biju pārsteigts, cik labi  29er ripo cauri. Savukārt vakarā ar 26er nošausminājos, cik liela ir starpība. Testu pa smiltīm neesmu vēl braucis, bet tas iecerēts tieši mīkstā seguma dēļ. Atļaušos prognozēt, ka tur 29er vinnēs bez variantiem, bet pagaidām tā ir tikai prognoze. Visi, ar ko runāju, slavē nainerus tieši mīkstajā segumā.

Bet nu par pašu testu. Braucu no Velnalas 3.5 kilometrus Lielā akmens virzienā, tas ir Vienības brauciena MTB maršruts ar tiltiņiem pretējā virzienā. Laiks apmēram 9 minūtes. Taka ir ļoti ātra, tik ātra, ka līkumos nākas bremzēt, vietām ir saknes, kur jāatrod ideālā trajektorija. Jābremzē arī pie tiltiņiem, lai neaizietu taisni, jo tie rudenī slideni. Turpceļā ir 10m augstuma kritums, atpakaļceļā tas pats ir kāpums. Beigas ir sakņainākas nekā sākums.

Gan turp, gan atpakaļceļā 29er vinnēja, attiecīgi par 8 un 23 sekundēm.  Jau uzreiz pēc braucieniem nebiju pārliecināts, ka tas ir galīgais rezultāts, jo:

  • 26er šobrīd ir traktorriepas, 29er visai gludas. Taka bija cieta, sakņaina, un tātad gludām riepām ir priekšrocības.
  • 29er braucu no rīta 11.00, 26er pēcpusdienā 17.00. Vakara treniņā jutu nogurumu, kas varēja iespaidot izturību līdz galam.

 

Tad es ielādēju datus no Garmina datorā, un tas apstiprināja manus secinājumus par nogurumu, un atstāj jautājumu par ratu izmēru atklātu.

Grafikā attēlots ātrums, diognālā līnija- laiks. Zilā 29er, sarkanā 26er. Kā redzam, tad pirmās 5 minūtes līdz 2.3 kilometram braucieni ir identiski! Ja vēl atceramies, ka nākajā dienā jau biju slims, tad man izskatās, ka viekārši esmu sācis nogurt. Cita izskaidrojuma nav.

To apstiprina otrais grafiks- atpakaļ ceļš tajā pat trasītē. Krāsas tādas pašas.

Šoreiz laika atšķirība parādās jau daudz ātrāk. Esmu noguris pēc 1. brauciena, atpūtai tikai 5 minūtes. Otrajā daļā starpība sāk augt krietni straujāk- baterijas nosēžas daudz straujāk, nav ātruma. Nevar teikt, ka trases viens gals būtiski atšķirtos no otra dodot vienam vai otram ritenim priekšrocības- abu braucienu sākumi ir apmēram vienādi. Atšķirības parādās vēlāk.

Ko secināju? Jāatkārto šī pati trases daļa esot pilnīgi veselam, turklāt divreiz- vienu dienu ar 26er no rīta un 29er vakarā, un otrādi. Nākamos interesantos datus varētu iegūt uzliekot vienādas riepas, kā arī katra brauciena laikā 6-8 reizes pilnībā apstājoties uz 1 sekundi- lai novērtētu paātrinājuma lomu braucienos. Pēc tam jāpāriet uz cita veida segumiem. Būs ko darīt :)

 
Atsauksmes

  • Eduards ne tikai sagatavo individuāli pielāgotus un metodoloģiskus treniņplānus, bet arī klātienē māca tehniskās gudrības un arvien izdomā jaunas metodes, kā palīdzēt pārvarēt meitenēm tik tipiskās bailes, nedrošību un iedvesmo jauniem sasniegumiem. Mans uzdevums savukārt ir uzticēties trenera metodēm, konsekventi izpildīt uzdoto un sniegt atgriezenisko saiti.

    − Zane

  • Sākot sadarboties ar treneri, process kļuva jēgpilns, mērķtiecīgs, un cilvēkam ar tādu raksturu, kā manējais- ar svārstīgu motivāciju, apšaubāmu disciplīnu, tas ir nenovērtējams ieguvums. Tāpēc, ja sajūtat interesi, es noteikti iesaku tādu izmantot.

    − Ilmārs

  • Skan ambiciozi, bet sistemātiski turpinot treniņus, gūstot no tā prieku, un pievēršot uzmanību niansēm, man 36 gadus vecam kantora darbiniekam, ir reāli iespējams sasniegt labus rezultātus, piemēram, iebraukt SEB MTB maratonu tautas klases divsimtniekā, varbūt pat simtniekā!

    − Vilnis

  • Lai arī labprātāk trenējos vienatnē un padomdevēju fiziskā klātbūtne nereti nervozē- attālināti jūtamā “elpa pakausī”, proti, regulārā atskaitīšanās trenerim ļoti motivē un disciplinē turēties pie treniņu uzdevumiem un nepalaisties slinkumā.

    − Anete

Es braucu ar velo, nodarbojos ar velo orientēšanos Latvijas izlases līmenī. Vēl lasu lekcijas RTU un rakstu treniņu plānus. 

Plašāk par mani

Tu esi nokļuvis īstajā vietā! Treniņu plāns ļaus Tev izmantot laiku efektīvi, kļūt ātrākam un apsteigt svarīgākos konkurentus. Kad sāksim?  

Rakstiet: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.